Investīcijas

Vārdam investicijas mūsdienās ir izveidojušās vairākas nozīmes, atkarībā no tā, kādā kontekstā šis vārds tiek lietots, līdz ar to, šo terminu ir samērā grūti definēt. Piemēram, makroekonomikā ar investīcijām saprot jebkādu līdzekļu plūsmu, kas nav paredzēta tūlītējam patēriņam, bet gan nākotnes ieguldījumiem. Uzņēmējdarbībā, savukārt, ar investīcijām saprot kapitāla ieguldīšanu, lai saglabātu pašreizējo kapitāla vērtību vai gūtu peļņu nākotnē. Pats latīņu vārds “invest” nozīmē ieguldīt, tātad no plašāka viedokļa investīcijas ir jebkādi ieguldījumi, lai uzturētu kapitālu vai iegūtu tā pieaugumu jeb tā ir attiekšanās no šodienas patēriņa, par labu nākotnes patēriņam.

Patiesībā, investīcijas, to plašākajā nozīmē, tiek izmantots jau gadsimtiem ilgi. Investīcijas kā termins tika definēts jau aptuveni 1 500 gadus p.m.ē. dokumentos ar nosaukumu Hamurabi Kods. Tajos tika izskaidroti darījumi ar zemi, peļņas gūšanas nolūkos. Vēlāk gan šis termins ilgus gadus aktīvi lietots netika, līdz 20. gadsimta sākumā to atsāka lietot sakarā ar akcijām, parādzīmēm un citiem peļņu nesošiem finanšu darījumiem. Tas aizvietoja līdz tam plaši lietoto terminu “spekulācijas” un, kā jau šis termins liecina, šiem darījumiem bija izteikti negatīva nozīme. Ap 1950. gadu investīciju nozīme sabiedrības uztverē mainījās un tās vairs netika uzskatītas tikai par spekulācijām, gūstot labumu uz citu rēķina, bet gan normāliem finanšu darījumiem.

Mūsdienās investīcijām ir vairāki veidi un iedalījumi. Viens no iedalījumiem ir dalījums netiešajās un tiešajās investīcijās, atkarībā no to stratēģiskā mērķa. Tas nozīmē, ka investīciju objektā investors var vai nu aktīvi iesaistīties, vai arī gūt peļņu aktīvi neiesaistoties investīciju objekta procesos. Piemēram, vai uzņēmuma īpašnieks vēlas būt uzņēmuma vadītājs un aktīvi iesaistīties sava uzņēmuma darbā, vai arī nevēlas aktīvi iesaistīties uzņēmuma darbā un gūt peļņu no citu veiktā darba. Vēl iedala reālās un finanšu investicijas. Būtībā tas ir dažādu investīciju dalījums atkarībā no to resursu piederības. Piemēram, investīcijas var tikt veiktas no privātā kapitāla, no publiskā kapitāla, kā piemēram, valsts līdzekļiem, vai arī no jaukta kapitāla. Tāpat investīcijas iedala reālajās un finanšu investīcijās.

Tas, ko vairums saprot ar naudas investēšanu, ir tieši privātās finanšu investīcijas. Pēc definīcijas, finanšu investīcijas ir ieguldījumi finanšu vai kapitāla tirgos vai fondos. Šīs investicijas tiek veiktas, pērkot fiksētā vai mainīgā ienākuma vērtspapīrus, parādzīmes, depozītu apliecības, dārgmetālus vai cita veida likvīdus aktīvus, kā arī noguldot naudu dažādos investīciju fondos. Finanšu investīcijas visbiežāk tiek veiktas ar mērķi gūt peļņu vai kādu citu labumu nākotnē.
Kā jau tika minēts, finanšu investīciju objekti ir ļoti dažādi, tāpēc ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, kur investēt naudu. Lai to paveiktu, ir jāzina, ar ko dažādi investīciju objekti atšķiras. Visas investīcijas saistās ar risku, taču dažas ir riskantākas un dažas mazāk riskantas. Tāpat arī būtiska atšķirība ir investīciju ienesīgums, proti, cik daudz naudas, konkrētā laika posmā, ar tām ir iespējams nopelnīt. Parasti riskantākās investīcijas ir ienesīgākas, tāpēc pirms investīciju darījuma noslēgšanas ir jāizvērtē vai potenciālais gūtais labums ir pietiekošs, lai atsvēru potenciālos riskus. Protams, investīciju ienesīgumu un risku ietekmē dažādi iekšēji un ārēji faktori, tāpēc nav īpaši viegli izlemt, kur ieguldīt naudu.

Par mazāk riskantiem investīciju veidiem tiek uzskatītas investīcijas dažādos dalītajos investīciju fondos. Populārākie investīciju fondi ir, piemēram, pensiju fonds, termiņnoguldījums, krājkonts vai citi dalītie investīciju portfeļi. Šādā veidā var pelnīt pilnīgi ikviens, jo, pirmkārt, šādiem ieguldījumiem nav nepieciešamas īpašas zināšanas, jo šos investīciju portfeļus parasti pārvalda bankas vai citi finanšu uzņēmumi. Tātad pašam investoram nav visu laiku jāseko līdzi savām investīcijām un jādomā par to, kādus darījumus veikt, un otrkārt, peļņa vai kapitāla vērtības uzturēšana vairumā gadījumu ir garantēta. Vēl pie drošām investīcijām tiek pieskaitīti arī atsevišķi darījumi ar vērtspapīriem, piemēram, valstu obligāciju pirkšana. Šādu ieguldījumu lielākais mīnuss ir tas, ka peļņa, visticamāk, būs vien daži procenti gadā.

Ir arī ienesīgākas investicijas ar mazliet augstāku riska pakāpi. Viens no populārākajiem investīciju veidiem ar vidēju riska pakāpi ir investīcijas akciju tirgos. Jāsaprot gan, ka tas ir ļoti plašs jēdziens un šāda veida investīcijām pašām par sevi ir ļoti atšķirīgs ienesīgums un riska pakāpe. Piemēram, ieguldījumus stabilu, augošu uzņēmumu akcijās var tikt pielīdzināti obligācijām – peļņa visticamāk būs, bet neliela. Savukārt, ieguldījumi mazos, uzņēmumos ir riskantāki, taču potenciālā atdeve bieži vien ir daudz lielāka, jo uzņēmuma izaugsme būs straujāka. Lai vai kā, investīcijas akciju tirgos prasa zināšanas gan par to, kā vispār šādā veidā var pelnīt un kādas stratēģijas jāizmanto, gan arī par konkrēto nozari, kurā darbojas uzņēmums, kas ir jūsu investīciju objekts. Ir ieteicams ieguldīt naudu tikai tādā jomā, ko saprotat un jāzina, kad ir pareizais laiks akcijas pirkt. Nekompetenti investori, investējot akcijās var pazaudēt savu naudu. Iesācējiem labāk tirgoties ar uzņēmumu akcijām vietējā tirgū – Latvijā un Baltijā. Akcijas gan nav vienīgais investīciju veids ar vidēju riska pakāpi. Ir arī daudz citu objektu, kur investēt naudu. Mūsdienās populārs investīciju veids ir, piemēram, “peer-to-peer” aizdošanas tīkli, kuros iespējams aizdot naudu tiem, kas vēlas uzsākt vai attīstīt savu uzņēmējdarbību. Vēl, vairumā gadījumu, vidējs riksis ir investīcijām dārgmetālos, biznesā un nekustamajā īpašumā. Arī visi šie minētie investīciju veidi prasa zināšanas ekonomikā un konkrētā investīciju objekta tirgū.

Ir arī augsta riska investīcijas. Parasti tās ir dažāda veida spekulācijas. Viens no tipiskākajiem piemēriem ir investicijas finanšu tirgos, piemēram, Forex. Tā ir valūtas maiņas tirgus jeb ārvalstu valūtu birža, kurā tiešsaistē tiek tirgotas dažādu valstu valūtas. Peļņa tiek gūta no valūtu svārstībām. Šis investīciju veids ir riskants no dažādiem viedokļiem. Piemēram, ir ļoti grūti paredzēt valūtu svārstības, līdz ar to, var gadīties, ka nauda tiek pazaudēta. Tāpat šāda veida investīcijās darbojas kredītplecs, ko piedāvā brokeris. Tas nozīmē, ka investors var spekulēt ar daudz lielākām naudas summām, nekā viņš ir ieguldījis, taču, jo lielāks ir kredītplecs, jo lielāks ir risks. Daudzi pat šādas spekulācijas pielīdzina azartspēlēm, jo uzskata, ka visu izšķir veiksme. Tā gluži nav, jo, cilvēkiem, kuriem ir padziļinātas zināšanas par valūtām, to svārstībām un citiem ekonomiskajiem rādītājiem, ir diezgan liela iespēja nepelnīt naudu. Šo investīciju veidu gan vajadzētu izvēlēties pieredzējušiem investoriem. Tomēr, ja arī iesācēji grib iesaistīties šajā “spēlē”, vispirms būtu ieteicams izmēģināt finanšu tirgus simulatorus.

Tas, kur ieguldīt naudu, gan parasti ir atkarīgs no daudz vairākiem faktoriem, nevis tikai ienesīguma un riska pakāpes. Daudz ko izsaka, piemēram, investējamo līdzekļu apjoms. Nelielas summas investēt finanšu vai vērtspapīru tirgos īsti nav jēgas, jo atdeve būs neliela un visticamāk, sanāks pārmaksāt, jo investīciju veikšanai tiek piemērotas arī dažādas komisijas maksas. Tāpat ir svarīgi saprast, vai vēlaties investēt ilgtermiņā, vai īstermiņā. Īsāk sakot, investīciju veidam un konkrētam investīciju objektam ir jābūt izvēlētam, izvērtējot katru konkrēto situāciju, ņemot vērā dažādus apstākļus.