Biržas

Pēc definīcijas birža jeb regulētais tirgus ir organizēta tirdzniecības vieta, kurā var pirkt un pārdot vērtspapīrus, preces, valūtu, atvasinātos finanšu instrumentus vai jebkādas citas tirgojamas lietas. Vienkāršāk sakot, birža ir vieta, kas saved kopā pircējus un pārdevējus. Pamatā tiek izšķirti divi biržu veidi – preču birža un fondu birža. Reizēm atsevišķi izšķir arī ārvalstu valūtu biržas. Preču biržās tiek pirktas un pārdotas tiesības uz kādu preci (līgums), pēc preces raksturojuma. Fondu biržās tiek pirkti un pārdoti vērtspapīri, kā arī slēgti dažādi citi darījumi par finanšu instrumentiem un ārvalstu valūtu. Ārvalstu valūtu biržās tiek veiktas spekulācijas ar valūtām.

Fondu biržas pēc būtības ir vietas, kas saved kopā ieguldītājus, emitentus un biržas biedrus – bankas un brokeru sabiedrības. Ieguldītāji ir personas, kuriem ir brīvi naudas līdzekļi un kuri vēlas ar šiem naudas līdzekļiem gūt peļņu. Emitenti ir juridiskas personas vai institūcijas, kas emitē vērstpapīrus, ar mērķi piesaistīt finansējumu. Biržas biedri ir privātas vai juridiskas personas, kas šos ieguldījumus, savu klientu vārdā iesniedz vienotā biržas tirdzniecības sistēmā, kas ļauj veikt darījumus ar vērstpapīriem. Biržas biedru mērķis ir gūt peļņu, saņemot komisijas maksas par veiktajiem darījumiem. Biržai ir jānodrošina ātra un vienlīdzīga informācijas pieejamība visiem minētajiem tirgus dalībniekiem. Tas nozīmē ka biržas darbība un cenu noteikšanas mehānismi ir caurspīdīgi un pilnībā atklāti.

Kā jau tika minēts, fondu biržā tirgo dažādus vērtspapīrus. Vērtspapīrs ir privāttiesību dokuments, kas apliecina emitenta jeb vērtspapīra izsniedzēja saistību pret dokumenta īpašnieku jeb investoru. Biržās emitē tādus vērtspapīrus, kā, piemēram, valdības vērtspapīrus, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju vērtspapīrus, parādzīmes, noguldījumu sertifikātus, fondu daļas un dažādu veidu uzņēmumu akcijas. Visbiežāk tiek tirgotas tieši akcijas. Visi šie vērtspapīri tiek tirgoti tikai dematerializētā formā. Tas nozīmē, ka reāls finanšu dokuments netiek izsniegts. Tiek vienīgi reģistrētas īpašuma tiesības uz to, elektroniskā vērtspapīru kontā. Tas padara vienkāršāku vērtspapīru emitēšanu un darījumus ar tiem, kā arī pasargā akciju tirgus dalībniekus no viltotiem finanšu dokumentiem.

Fondu birža ir pilnībā brīvs vērtspapīru tirgus, līdz ar to vērtspapīru cenas tajā mainās atbilstoši pieprasījumam un piedāvājumam. Jo lielāks ir pieprasījums pēc konkrētiem vērtspapīriem, jo to cenas biržā būs augstākas. Piemēram, augošu un potenciāli veiksmīgu uzņēmumu akcijas kotēsies augstāk, jo pēc tām būs lielāks ieprasījums. Vāju sabiedrību akcijas būs lētākas un iespējams nesasniegs pat akciju nominālvērtību, jo tām nebūs pieprasījuma. Šīs cenas nemitīgi mainās, kas arī ir viens no veidiem, kā var nopelnīt biržā.

Pamatā ir divi veidi, kā vērtspapīru īpašnieks jeb investors var gūt peļņu. Pirmais ir dividendes jeb daļa no uzņēmuma peļņas, kas tiek sadalīta akcionāriem, atkarībā no viņu daļu skaita. Pieprasījuma vērstpapīriem tie ir procenti par investīcijām. Otrais veids ir jau minētās cenu svārstības jeb kapitāla kāpums – akcijas tiek pirktas tad, kad tās ir lētas un pārdotas tad, kad tās ir dārgas. Otrajam veidam fondu biržā izšķir divas taktikas – vērša un lāča. Vērša taktika paredz, ka akcijas tiek pirktas par lētāku cenu, tad tiek gaidīts cenas pieaugums un tās tiek pārdotas par dārgāku cenu. Lāča taktika paredz, ka akcijas tiek pārdotas dārgāk, lai pēc tam lētāk tās atpirktu lētāk. Peļņas gūšanu uz vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu svārstībām sauc par spekulācijām. Tomēr šīs cenu svārstības arī rada investīciju risku, papildus tirgus riskam, uzņēmuma riskam, valūtas riskam, kā arī inflācijai. Proti, investoriem ir svarīgi, lai viņiem piederošo vērtspapīru cenas nesamazinātas, jo tas radīs zaudējumus.

Spekulējot ar vērtspapīriem ir jāzina, kā mainās to cenas. Kopējā akciju tirgus cenu izmaiņas tendenču atspoguļojumu raksturo ar indeksu. Tas ir dažādu vērtspapīru cenu matemātisks rezultāts, kas raksturo to cenu izmaiņas jeb tirgus efektivitāti. Pastāv vairāki indeksi, kas tiek aprēķināti atšķirīgi. Populārākais no tiem ir Dova – Džonsa indekss. To aprēķina pēc vadošo ASV rūpniecības, transporta un pakalpojuma sfēras uzņēmumu akciju kursa izmaiņām, taču pastāv arī ļoti daudzi citi indeksi. Piemēram, Latvijas fondu birža izmanto indeksu RIGSE jeb OMXR, kas tiek aprēķināts pēc šīs biržas dalībnieku datiem.

Pasaulē lielākā akciju birža pēc tirgus kapitalizācijas ir Ņujorkas fondu birža, tai seko NASDAQ biržu grupa, Tokijas fondu birža, Londonas fondu birža un Euronext. Vienīgā birža Latvijas teritorijā ir NASDAQ OMX Riga, kas ir daļa no pasaulē lielākās biržu grupas. NASDAQ OMX Riga kopā ar Latvijas Centrālo depozitāriju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju nodrošina Latvijas vērtspapīru tirgus infrastruktūru.

Lai iesaistītos fondu biržā kā investors, nav nepieciešamības pēc liela kapitāla vai ļoti plašām zināšanām par tirgus norisēm, taču ir rūpīgi jāizlemj, kādu investīciju objektu izvēlēties. Investīcijas biržā var uzsākt jau no dažiem desmitiem eiro, taču ir jāsaprot, ka investīciju apjoms noteiks arī to ienesīgumu un sava izvēle jābalsta, pamatā uz pieejamo brīvo līdzekļu apjomu. Protams, ir arī aptuveni jāpārzina nozare, kurā investējat, lai noteiktu, kāds ir uzņēmuma potenciāls.
Kad ir atrasts finanšu objekts, ir jādodas uz komercbanku vai brokeru sabiedrību, kura ir jūsu izvēlētās biržas dalībniece. Tajā jāuzdod vērstpapīru pirkšanas uzdevums kādam no brokeriem vai mākleriem. Uzdevums ir dokuments, kurā jānorāda, kādus vērtspapīrus, no tiem kurus piedāvā konkrētā akciju birža, tieši jūs gribat pirkt, kā arī jānorāda to maksimālā cena, pērkot vai minimālā, pārdodot. Pēc tam jūsu uzdevumu brokeris iesniegs biržā. Kad pienāks tirdzniecības diena jeb sesija, birža apkopos visus uzdevumus un noteiks vērtspapīru tirgus cenu. Ja cena atbilst norādījumiem, uzdevums ir izpildīts, un birža nosūta brokerim apstiprinājumu un nosūta datus uz valsts centrālo depozitāriju. Pēc tam arī brokeris par apstiprinājumu informē savu klientu. Pēc tam depozitārijā tiek pārbaudīti dažādi fakti par vērtspapīriem. Ja viss ir kārtībā, ir iespējams norēķināties par akcijā un valsts centrālais depozitārijs pārskaita vērtspapīrus uz pircēja kontu.

Visiem darījumiem ir jābūt pilnībā atklātiem. Negodīgi darījumi un tirgus manipulācijas ar finanšu instrumentiem ir stingri aizliegtas, ko nosaka likums. Nav atļauts, piemēram, mākslīgi radīt un uzturēt finanšu instrumenta cenu, radīt finanšu instrumenta šķietamu, bet reāli neesošu apgrozību, radīt maldīgu priekšstatu par finanšu instrumenta pieprasījumu vai piedāvājumu vērtspapīru tirgū vai veikt jebkādas citas darbības, kas traucē pārējiem tirgus dalībniekiem pieņemt pareizus lēmumus.